Vakar es gulēju savā kokonā, uzsūcot ārējās pasaules spēku un nozīmes. Es sastingu, gaidot, kad mana kārts tiks nolikta uz galda. Le Pendu — Pakārtais. Tarotā tā ir tagadnes upurēšana nākotnes mērķa vārdā. Garīgā principa triumfs. Kontemplācija, rezonējošu vibrāciju uzkrāšanās.
Pamostoties es radīju gleznu, piešķirot tai vienīgo, kas man ir — sevi. Pakārtais. Tas ir mākslinieka galējais akts. Laiks, attiecības, nauda, konkurējošas ambīcijas vai galu galā pati dzīve. Es paņemu man pieejamā Visuma nospiedumu, izrauju to no sevis un aizstāju ar ārēju formu. Es aizveru apli bez spēka. Tajā Visumā es esmu miris.
Rīt šī glezna tiks pakārta zālē. Caur to skatītājs piepildīs mani ar savu uzmanību — vai tā būtu iezīmēta ar vienaldzību, simpātijām vai naidīgumu. Un es tikšu piepildīts. Vampīrs. Mans nodoms īstenojas tikai tagad, sākot spēka uzkrāšanu jaunam solim jaunā pasaulē. Atdzimšana.
Vai būtu jābaidās no vienaldzīgas auditorijas, ja tikai — un vienīgi — skatītāja klātbūtne rada paradigmu, kurā šī glezna vispār var pastāvēt? Viss pirms tam ir pašapmierināšanās. Viss pēc tam ir trīsvienība: mākslinieks, darbs un skatītājs, kurš, velkot sabiedriskās domas virvi, paceļ pakārto publiskajā telpā. Viņam atliek vien atzīt savu nolūku un, atdodot daļu sevis auditorijai, izspert krēslu sev no kājām — kļūstot par magnētu, kas pievelk uzmanību, un, piepildījies, eksplodēt tajā heizenbergiskajā savstarpēji ietekmējošo parametru neprātā, mainot to, kas savukārt uz visiem laikiem mainīs viņus.
Le Pendu (Pakārtais)
Dmitrija Bulkina fotogrāfijas
Le Pendu (Pakārtais) — performatīva triloģija
2015. gada 7. maijā teātrī Skatuve tika iestudēts triloģijas “Le Pendu” — “Pakārtais” pirmais cēliens. Šī izrāde iezīmēja manu pētījumu sākumu par mijiedarbību starp autoru, viņa radīto darbu un auditoriju. Metafora, kas tiek radīta uz skatuves, kļūst par realitāti, provocējot skatītāju uz patiesu emocionālu apmaiņu ar mākslinieku — un pēkšņi atklājas kā visa performatīvā notikuma ģenerālplāns.
2017. gada 20. maijā tika izdota un prezentēta grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Grāmata pēta mijiedarbības brīdi ar skatītāju, pretstatot māksliniecisko pašapzināšanās procesu un artikulētu auditorijas reakciju.
Grāmatu iespējams priekšskatīt šeit.
2019. gada 31. maijā triloģijas noslēdzošā daļa tika īstenota neatklātā vietā bez jebkādiem lieciniekiem. Un, lai gan katra daļa atspoguļo pilnu mākslinieciskās sinerģijas ciklu starp autoru, mākslas darbu un auditoriju, katra no tām atsevišķi akcentē noteiktu šīs mijiedarbības posmu, izmantojot savu mediju:
Performanсе kā pirmais cēliens ir vērsts uz mākslinieku (pakāršanas stadija).
Grāmata kā otrais cēliens akcentē auditorijas atgriezenisko saiti (vampīra stadija).
Savukārt trešā daļa ir veltīta meditācijai (Le Pendu stadija), tādējādi noslēdzot ciklu.
Šarlotes Vojevodskas fotogrāfijas
· PERFORMANCE ·
"Un tikai tā es dzīvot varu - kā vēja zvans, kas sevi sit un skan”
“You can't burn out if you're not on fire”
“Но если я буду долго смотреть на тебя, ты услышишь мой взгляд”
“Nach dem Spiel ist for dem Spiel”